Kas ir programmēšanas valoda?

Programmēšanas valodas
tehniskā karjera
programmatūras izstrāde
Kas ir programmēšanas valoda? cover image

Mūsdienu sabiedrībā, kas ir orientēta uz tehnoloģijām, indivīdiem, kuri vēlas ienākt IT nozarē, ir nepieciešama programmēšanas valodu pamatzināšana. Programmēšanas valodas kalpo kā programmatūras izstrādes mugurkauls, dodot programmētājiem iespēju sniegt datoriem precīzus norādījumus noteikto uzdevumu izpildei. Šajā rakstā tiks apskatītas programmēšanas valodas un to nozīme tehnoloģiju nozarē, dažādie pieejamo programmēšanas valodu veidi un dažas no populārajām valodām, kuras jāapgūst veiksmīgai tehnoloģiju karjerai.

Izpratne par programmēšanas valodām

Programmēšanas valoda ietver programmētāju izstrādātas instrukcijas, lai vadītu datoru noteiktu uzdevumu izpildē. Šīs instrukcijas, kas parasti tiek uztvertas kā sarežģīts kods, atbilst katrai programmēšanas valodai specifiskai sintaksei, kas kalpo kā neaizstājams rīks programmatūras izstrādei un dažādiem skaitļošanas uzdevumiem.

Programmēšanas valodu nozīme IT nozarē

Iesaistoties IT nozarē, būtiska ir gan tehnisko, gan netehnisko prasmju kombinācija. Īpaši programmēšanas prasmēm ir liela nozīme starp tehniskajām prasmēm. Neatkarīgi no tā, vai jūsu centieni ir saistīti ar programmatūras izstrādi, datu zinātni vai sistēmu administrēšanu, spēcīga programmēšanas valodu pārzināšana ir jūsu prasmju repertuāra pamatprasība.

Kas ir programmēšanas valodas?

Termins “programmēšanas valodas” aptver dažādu valodu klāstu, no kurām katra ir pielāgota konkrētiem mērķiem un funkcijām. Personām, kuras vēlas karjeru tehnoloģiju nozarē, ir svarīgi saprast programmēšanas valodu pamatus.

Zema līmeņa un augsta līmeņa programmēšanas valodas

Programmēšanas valodas galvenokārt iedala divās kategorijās: zema līmeņa un augsta līmeņa valodas. Šīs klasifikācijas pamatā ir to abstrakcijas līmenis un lietošanas vienkāršība.

Izpratnes līmenis

Augsta līmeņa programmēšanas valodas: šīs valodas ir izstrādātas, lai atvieglotu cilvēka izpratni, un tām ir vienkāršota sintakse un abstrakts raksturs, kas uzlabo lietotājdraudzīgumu.

  • Zema līmeņa programmēšanas valodas: šīm programmēšanas valodām ir lielāka līdzība ar mašīnkodu, padarot tās cilvēkiem saprotamākas. Tie piedāvā samazinātus abstrakcijas slāņus un lielāku aparatūras kontroli.

Vienkārša atkļūdošana

  • Augsta līmeņa valodas: šīs programmēšanas valodas piedāvā vienkāršāku atkļūdošanas procesu to skaidras lasāmības un vienkāršās sintakses dēļ, kas atvieglo kļūdu identificēšanu un atrisināšanu.

  • Zema līmeņa valodas: šīs valodas tomēr rada lielāku izaicinājumu. Atkļūdošana var būt grūtāka to sarežģītības un tuvuma mašīnas kodam dēļ. Lai identificētu kļūdas, ir vajadzīgas lielākas zināšanas.

Atmiņas efektivitāte

  • Augsta līmeņa valodas: šo valodu izpilde var būt lēnāka to augstāka abstrakcijas līmeņa dēļ.

  • Zema līmeņa valodas: šīm programmēšanas valodām ir uzlabota atmiņas efektivitāte un ātrāka programmu izpilde, pateicoties to tuvumam mašīnkodam.

Saderība

Augsta līmeņa valodas: šīs valodas parasti ir vairāku platformu valodas, kas ļauj izpildīt vienu un to pašu kodu dažādās operētājsistēmās.

  • Zema līmeņa valodas: šīs valodas bieži ir saistītas ar noteiktām iekārtām, t.i., tās ir atkarīgas no iekārtām, ierobežojot to pielietojumu noteiktās platformās.

Tulkojums

Augsta līmeņa valodas: tām ir nepieciešams tulks vai kompilators, lai tulkotu kodu mašīnlasāmās instrukcijās.

  • Zema līmeņa valodas: tās izmanto montētāju, lai tulkotu mašīnkodā.

Lietojums

  • Augsta līmeņa valodas: šīs programmēšanas valodas tiek plaši izmantotas programmatūras izstrādē to vienkāršības un platformas neatkarības dēļ.

  • Zema līmeņa valodas: retāk sastopamas un parasti paredzētas sistēmas programmēšanai un aparatūras manipulācijām.

Programmēšanas valodu pasaules izpēte

Runājot par programmēšanas valodām, ir pieejamas vairāk nekā 700 opciju, katra ar savām unikālajām funkcijām un lietojumprogrammām. Lai sniegtu jums labāku izpratni, iedalīsim dažus galvenos valodu veidus.

Procesuālās programmēšanas valodas

Procesuālās programmēšanas valodas ievēro strukturētu, pakāpenisku problēmu risināšanas pieeju. Tie izmanto procedūras, ko parasti sauc par rutīnām vai apakšprogrammām, kas ietver skaitļošanas darbību kopumu, lai veiktu konkrētu uzdevumu. Šāda valoda piešķir prioritāti noteiktai darbību secībai, lai sasniegtu paredzēto mērķi. Iekļaujot darbību secību, tas ļauj skaidri un kodolīgi izprast procesu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Piemēri:

  • BASIC: iesācēju universāls simboliskais instrukciju kods, kas paredzēts lietošanas ērtībai.

  • C: jaudīga sistēmas programmēšanas valoda.

  • FORTRAN: formulu tulkošana, ko galvenokārt izmanto zinātniskai skaitļošanai.

  • Java: plaši izmanto, lai izveidotu uzņēmuma mēroga lietojumprogrammas.

  • Pascal: valoda, kas veicina labu programmēšanas praksi.

Funkcionālās programmēšanas valodas

Funkcionālās programmēšanas valodas pamatojas uz matemātiskām funkcijām. Šajās valodās uzsvars tiek likts uz funkciju piemērošanu, izvairoties no mainīgiem stāvokļiem un mainīgiem datiem. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai noteiktu, kas ir jāatrisina, nevis risināšanas metodi, tādējādi veicinot tāda koda izveidi, kas ir paredzamāks un mazāk pakļauts kļūdām.

Piemēri:

  • Common Lisp: pazīstama ar savu jaudīgo makro sistēmu.

  • Haskell: uzsver tīrību un slinkumu.

  • F#: Microsoft valoda, kas atbalsta funkcionālo programmēšanu.

  • Clojure: mūsdienīgs, dinamisks un funkcionāls Lisp dialekts.

  • Elm: funkcionāla valoda priekšgala izstrādei.

Objektorientētās programmēšanas valodas

Objektorientētās programmēšanas (OOP) valodas koncentrējas uz objektiem, nevis darbībām. Objekti attēlo klašu gadījumus, kas sastāv gan no datiem, gan no metodēm. OOP valodas uzsver koda atkārtotu izmantošanu un modularitāti, izmantojot tādus principus kā mantošana, iekapsulēšana un polimorfisms.

Piemēri:

  • Python: pazīstams ar lasāmību un vienkāršību.

  • Java: spēcīga, pārnēsājama un plaši izmantota valoda.

  • C#: izstrādājis Microsoft, plaši izmantots .NET sistēmā.

  • Ruby: pazīstama ar savu eleganto sintaksi, to bieži izmanto tīmekļa izstrādē.

  • PHP: plaši izmanto servera puses skriptēšanai.

Skriptu programmēšanas valodas

Skriptu valodas parasti izmanto, lai automatizētu uzdevumus un uzlabotu esošo programmu funkcionalitāti. Šīs valodas parasti tiek tulkotas, nevis kompilētas, tāpēc tās ir ideāli piemērotas funkcijām, kurām nepieciešama ātra izpilde.

Piemēri:

  • JavaScript/ECMAScript: standarta valoda tīmekļa izstrādei.

  • PHP: populāra valoda tīmekļa servera skriptēšanai.

  • Python: vienkāršības un lasāmības dēļ tiek izmantots arī skriptiem.

  • Ruby: bieži izmanto tīmekļa lietojumprogrammām.

  • Perl: pazīstama ar savām teksta apstrādes iespējām.

Loģiskās programmēšanas valodas

Loģiskās programmēšanas valodas, kuru pamatā ir formāla loģika, nodrošina programmētājiem iespēju sniegt deklaratīvus apgalvojumus un ļauj iekārtai secināt, kādi soļi ir nepieciešami mērķa sasniegšanai. Šīs valodas ir īpaši noderīgas, risinot sarežģītas problēmas, kas saistītas ar ierobežojumiem un noteikumiem.

Piemēri:

  • Absys: viena no senākajām loģiskās programmēšanas valodām.

  • ALF: valoda, kas apvieno funkcionālo un loģisko programmēšanu.

  • ASP (atbilžu kopu programmēšana): deklaratīvas programmēšanas veids, kas orientēts uz sarežģītām kombinatoriskām meklēšanas problēmām.

  • Alise: novatoriska valoda, kas integrē vienlaicīgu, ierobežojumu un funkcionālu programmēšanu.

  • Alma-0: apvieno obligātās un loģiskās programmēšanas funkcijas.

Apgūstamās populārās programmēšanas valodas

Vairāku programmēšanas valodu apguve ir ļoti svarīga, lai gūtu panākumus tehnoloģiju nozarē. Tālāk ir norādītas dažas plaši atzītas valodas, kas var ievērojami uzlabot jūsu iespējas.

  • JavaScript: plaši izmanto tīmekļa izstrādei.

  • Python: pazīstams ar savu vienkāršību un daudzpusību.

  • Go: populāra vienlaicīgu uzdevumu apstrādes efektivitātes dēļ.

  • Java: galvenais balsts uzņēmuma vidē.

  • Kotlin: arvien biežāk izmanto Android izstrādei.

  • PHP: parasti izmanto servera puses skriptēšanai.

  • C#: būtiska Windows lietojumprogrammu izstrādei.

  • Swift: ieteicams iOS izstrādei.

  • R: plaši izmanto datu analīzē.

  • Ruby: pazīstams ar tīmekļa lietojumprogrammām, īpaši Ruby on Rails.

  • C un C++: kritiski svarīgi sistēmai un lietojumprogrammatūrai.

  • TypeScript: JavaScript superkopa, kas pievieno statiskus veidus.

  • MATLAB: izmanto matemātiskiem aprēķiniem un simulācijām.

  • HTML: tīmekļa satura mugurkauls.

  • CSS: būtiska tīmekļa lapu veidošanai.


Atbilstošas ​​programmēšanas valodas izvēle ir ļoti svarīga, lai uzsāktu plaukstošu tehnoloģiju karjeru. Šis detalizētais raksts kalpo kā visaptverošs ceļvedis un piedāvā dziļu ieskatu dažādās programmēšanas valodās un to praktiskajos lietojumos. Kad esat izvēlējies valodu, kas atbilst jūsu vēlmēm un profesionālajiem mērķiem, apsveriet iespēju pievienoties cienījamam programmēšanas kursam, lai uzlabotu savas spējas un iesaistītos stingrās prakses sesijās. Code Labs Academy piedāvā vairākas sāknēšanas nometnes, kas īpaši izveidotas, lai tās saskaņotu ar pastāvīgi mainīgo tehnoloģiju nozari. Šī pieeja nodrošinās jums nepieciešamos rīkus, lai attīstītos mainīgajā tehnoloģiju pasaulē.


Career Services background pattern

Karjeras pakalpojumi

Contact Section background image

Sazināsimies

Code Labs Academy © 2024 Visas tiesības paturētas.